piecirst
piecirst 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piecērtu | piecērtam | piecirtu | piecirtām | piecirtīšu | piecirtīsim |
| 2. pers. | piecērt | piecērtat | piecirti | piecirtāt | piecirtīsi | piecirtīsiet, piecirtīsit |
| 3. pers. | piecērt | piecirta | piecirtīs | |||
Pavēles izteiksme: piecērt (vsk. 2. pers.), piecērtiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piecērtot (tag.), piecirtīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piecirstu
Vajadzības izteiksme: jāpiecērt
1.transitīvs Cērtot iegūt, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
1.1.Cērtot iegūt, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
2.transitīvs Cērtot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot.
4.transitīvs Strauji, spēcīgi pielikt (kāju, parasti pie zemes, grīdas u. tml.); piesist, piespert.
4.1.Strauji pielikt (roku pie kā, kam klāt).
4.2.Strauji, spēcīgi piesist (priekšmetu pie kā).
4.3.intransitīvs Strauji, spēcīgi piesist (ar ko).
4.4.Strauji pievilkt, pieraut (savu ķermeņa daļu) sev klāt.
5.intransitīvs Makšķerējot strauji paraut makšķerēšanas rīku, lai āķis ieķertos zivs ķermenī.
6.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs Tuvoties (kādai sievietei), lai iepazītos un kopā pavadītu laiku.
7.apvidvārds Pieēst, piepildīt (kuņģi).
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Otrajā klasē piecirtu kāju un teicu, ka mācīšos mūzikas skolā.
- – Samsons atkal aizmiedza acis un vairākkārt nervozi piecirta pakaļkājas pret grīdu.
- Tu mani nekaitināsi, – rēca vectēvs un piecirta kāju.
- – Pastnieks piecirta kāju tā, ka uz visām pusēm pašķīda ūdens.
- Bet nu tur piecirst reāli nevarēja, un nevarēja nekādas kustības asās taisīt.