piebadīt
piebadīt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piebadu | piebadām | piebadīju | piebadījām | piebadīšu | piebadīsim |
| 2. pers. | piebadi | piebadāt | piebadīji | piebadījāt | piebadīsi | piebadīsiet, piebadīsit |
| 3. pers. | piebada | piebadīja | piebadīs | |||
Pavēles izteiksme: piebadi (vsk. 2. pers.), piebadiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piebadot (tag.), piebadīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piebadītu
Vajadzības izteiksme: jāpiebada
1.Strauji piegrūst, piemēram, ragus, pieri (pie kā, kam klāt).
2.apvidvārds Badot izdurt (vairākus, daudzus, caurumus).
Avoti: LLVV, KiV