pieaurot
pieaurot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieauroju | pieaurojam | pieauroju | pieaurojām | pieaurošu | pieaurosim |
| 2. pers. | pieauro | pieaurojat | pieauroji | pieaurojāt | pieaurosi | pieaurosiet, pieaurosit |
| 3. pers. | pieauro | pieauroja | pieauros | |||
Pavēles izteiksme: pieauro (vsk. 2. pers.), pieaurojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieaurojot (tag.), pieaurošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieaurotu
Vajadzības izteiksme: jāpieauro
Aurojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un vēl pieauroju klāt:
- Kas ir dzinulis, kurš ik gadu liek cilvēku tūkstošiem notrallināt ģimenes uzkrājumus, lai dotos pieaurot ārzemju arēnas, alus putām šļācoties no mutes?
- Un tagad Kristīne pieauro pilinu pasauli.