pieņi
pieņi vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; tikai formā: daudzskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | pieņi |
| Ģen. | pieņu |
| Dat. | pieņiem |
| Akuz. | pieņus |
| Lok. | pieņos |
1.Sēklinieku un sēklas šķidruma kopums (zivju tēviņiem).
2.apvidvārds Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus").
3.apvidvārds Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
4.apvidvārds Vēlpiene ("Leontodon").
Avoti: LLVV, Aug2
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mātīte izlaiž ikrus, bet tēviņš pieņus.
- ikrus apaugļotu ar tēvu pieņiem un audzētu smoltus,
- Kopš senseniem laikiem zvejnieki bija pieraduši citās zivīs noteiktā laikā atrast ikrus vai pieņus.
- Pirmie krastā nāk tēviņi, viņiem ir pieņi.
- Tur tā atēdusies ikrus un pieņus un audusi zvejnieku dēliem smalkus tīklus un baltas zēģelītes.