personālisms
personālisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: filozofijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | personālisms | personālismi |
| Ģen. | personālisma | personālismu |
| Dat. | personālismam | personālismiem |
| Akuz. | personālismu | personālismus |
| Lok. | personālismā | personālismos |
1.Mūsdienu reliģiskās filozofijas virziens, kas personību uzskata par esamības pirmelementu un augstāko garīgo vērtību, bet pasauli – par visaugstākās personas – Dieva – radošās darbības izpausmi.
2.Filozofiska mācība, ka pasaule sastāv no psihiskām vai psihofiziskām ar apziņu apveltītām personveidīgām vienībām.
Avoti: SV99
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ( ..) kā samierināmi personālisms un ilgšana – lūk, īstā problēma”.
- Iepriekš jau minēts, ka Tērbatas personālisma skolas filosofi veicina interesi par Leibnica darbiem Krievijā.
- Teihmillera vērtējumā, Platona filosofijā iztrūkst ideju savstarpējās saiknes skaidrojuma, kas ir aprakstīta personālisma jēdzienu teorijā.
- Tērbatas personālisma skola iekļaujas vēlīnajā vācu ideālisma strāvojumā, kuru pārstāv Lotce un arī Teihmillera skolotājs Trendelenburgs.
- Viņš arī pamato kristietības lomu Eiropas identitātē, kas balstīta grieķu filozofijā, romiešu likumos un kristietības personālismā. "