peķis1
peķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | peķis | peķi |
| Ģen. | peķa | peķu |
| Dat. | peķim | peķiem |
| Akuz. | peķi | peķus |
| Lok. | peķī | peķos |
1.apvidvārds Niķīgs cilvēks (parasti bērns).
2.apvidvārds Cilvēks, kas bieži dusmojas, ķildojas, īgnojas.
3.apvidvārds Ragavu kūlenis.
4.sarunvaloda Piecnieks (atzīme skolā).
Avoti: MiV, ĒiV, AB2, NeV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikko pusaudzības soda siekstā ielīdis peķis, sevī pirmoreiz ielūkojies un pats no savas tumsas izbijies.
- Caurumiņš, ezers, atgāzene, buzulīts, cābelīte, dambenīca, peķis, petene, peža, pīzda, vāvere, ķēve, siļķe, lācis, lādīte, krējuma vācelīte, caurs pīrāgs, stelles, kaza, āzis, kucēns, vista, cielava, plaudis, sils, lakta, grozs, mīlestības kambaris, stadula, laimes caurums, kalendārs, ceplis, pļava, silīte, mīlestības avotiņš, rožu dārzs.