peķele
peķele sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | peķele | peķeles |
| Ģen. | peķeles | peķeļu |
| Dat. | peķelei | peķelēm |
| Akuz. | peķeli | peķeles |
| Lok. | peķelē | peķelēs |
Nasta, sainis; sasaiņotas mantas; pekele.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dzimtene mūs sagaidīja neviesmīlīgi,” raksta Lindbergs, “ kad pārbraucām robežu, bija jākāpj laukā ar visām peķelēm, un tās pārmeklēja.
- Mamma no skolas piezvanīja un pateica, lai es aizstiepjot kaut kādas tur peķeles...
- Lecam ārā no autobusa un savācam visas savas " peķeles".
- Pirmdien kaut kā ar vakuummaisa palīdzību sastūmusi savas peķeles čemodānā kratos uz Berlīni.
- Kad visi par to pārliecinātos, tad viņi savāktu savas peķeles un dotos atpakaļ.