pazemojums
pazemojums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pazemojums | pazemojumi |
| Ģen. | pazemojuma | pazemojumu |
| Dat. | pazemojumam | pazemojumiem |
| Akuz. | pazemojumu | pazemojumus |
| Lok. | pazemojumā | pazemojumos |
1.Paveikta darbība, rezultāts → pazemot; izturēšanās, rīcība, runa, kas pazemo (kādu).
2.parasti formā: vienskaitlis Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīga dziļa apkaunojuma, dziļa aizvainojuma izjūta.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nevienam nepalīdz pārmetumi, pazemojumi, nebeidzami strīdi vai emocionāla atkāpšanās.
- Atbildi, kas prasīs izmaksāt sāpju naudu par pazemojumu un meliem.
- Zariņa kungs, manuprāt, tas bija pazemojums visiem Saeimas deputātiem.
- Cauri visām šīm dvakām izlaužas apjukuma, pazemojuma un nelaimes smaka.
- Mums bija jānoklausās dažnedažādi padomi, aizliegumi un jāpiedzīvo padotības pazemojums.