pazīlēt
pazīlēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pazīlēju | pazīlējam | pazīlēju | pazīlējām | pazīlēšu | pazīlēsim |
| 2. pers. | pazīlē | pazīlējat | pazīlēji | pazīlējāt | pazīlēsi | pazīlēsiet, pazīlēsit |
| 3. pers. | pazīlē | pazīlēja | pazīlēs | |||
Pavēles izteiksme: pazīlē (vsk. 2. pers.), pazīlējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pazīlējot (tag.), pazīlēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pazīlētu
Vajadzības izteiksme: jāpazīlē
1.Neilgu laiku, mazliet zīlēt.
1.1.transitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dvīņiem Jaungada naktī, iespējams, gribēsies mazliet vienatnes, lai visā slepenībā pazīlētu.
- Lai teikto pierādītu, čigānietes ieteikušas pazīlēt.
- – Gribat, es jums PAZĪLĒŠU?
- — Tagad pazīlē man!
- — Man zīlniece pazīlēja...