pavārdot
pavārdot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pavārdoju | pavārdojam | pavārdoju | pavārdojām | pavārdošu | pavārdosim |
| 2. pers. | pavārdo | pavārdojat | pavārdoji | pavārdojāt | pavārdosi | pavārdosiet, pavārdosit |
| 3. pers. | pavārdo | pavārdoja | pavārdos | |||
Pavēles izteiksme: pavārdo (vsk. 2. pers.), pavārdojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pavārdojot (tag.), pavārdošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pavārdotu
Vajadzības izteiksme: jāpavārdo
Neilgu laiku, mazliet vārdot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Vai tu gribi, lai pavārdoju?
- Tu mani nepavārdo.