paurķēt
paurķēt [pa-urķēt] 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paurķēju | paurķējam | paurķēju | paurķējām | paurķēšu | paurķēsim |
| 2. pers. | paurķē | paurķējat | paurķēji | paurķējāt | paurķēsi | paurķēsiet, paurķēsit |
| 3. pers. | paurķē | paurķēja | paurķēs | |||
Pavēles izteiksme: paurķē (vsk. 2. pers.), paurķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paurķējot (tag.), paurķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paurķētu
Vajadzības izteiksme: jāpaurķē
Neilgu laiku, mazliet urķēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Oskars tos paurķēja ar kāju.
- Piemiegsi acis — no saulītes stari apļos, rimbuļos vien, paurķēsi ar velteni pūkaino sniegu — lūk, tas iedzirkstīsies, gluži kā nogatavojies ugurķēns notrīsēs.
- Tikmēr citi izjūdza zirgus, kārtīgi piesaitēja striķus aizjūgam, viens ar mazu lāpstiņu drusku paurķēja gravas kanti, izrakņādams nelielu robu, lai zvans beidzamajā brīdī neaizķertos, un atkal ņēmās pātagot zirgus.
- Starp citu, nieze var būt neiroloģiskas dabas – ārste ir pārliecinājusies, ka auss ir vesela – nav ne sēnīšu saslimšanas, ne kādas citas problēmas, arī sērs ir normālā daudzumā un konsistencē, tomēr cilvēkam visu laiku gribas ausi paurķēt.
- Līdz ar eksperimentos izmantojamiem uztveres psiholoģijas principiem, kaut kur aiz reprezentācijas “ interfeisa” ir “ dzelži”, mikroshēmas, mehānikas principi, mašīnas un motori – ko modernie mediji ļauj ne tikai izzināt un aprakstīt matemātiski, bet ko var arī aptaustīt, padarbināt, paurķēt, ar ko var eksperimentēt.