paurkšēt
paurkšēt [pa-urkšēt] 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paurkšu | paurkšam | paurkšēju | paurkšējām | paurkšēšu | paurkšēsim |
| 2. pers. | paurkši | paurkšat | paurkšēji | paurkšējāt | paurkšēsi | paurkšēsiet, paurkšēsit |
| 3. pers. | paurkš | paurkšēja | paurkšēs | |||
Pavēles izteiksme: paurkši (vsk. 2. pers.), paurkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paurkšot (tag.), paurkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paurkšētu
Vajadzības izteiksme: jāpaurkš
Neilgu laiku, mazliet urkšēt.
Avoti: LLVV