pasūkāt
pasūkāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pasūkāju | pasūkājam | pasūkāju | pasūkājām | pasūkāšu | pasūkāsim |
| 2. pers. | pasūkā | pasūkājat | pasūkāji | pasūkājāt | pasūkāsi | pasūkāsiet, pasūkāsit |
| 3. pers. | pasūkā | pasūkāja | pasūkās | |||
Pavēles izteiksme: pasūkā (vsk. 2. pers.), pasūkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pasūkājot (tag.), pasūkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pasūkātu
Vajadzības izteiksme: jāpasūkā
Neilgu laiku, mazliet sūkāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nolauž kātiņu, pasūkā tam piesalušo ledus kārtiņu.
- Tā knosoties un pasūkājot knupīti, sāk gribēties arī ēst pa īstam.
- Viņa noslauka Uldim seju, ūdenī samērcēto tamponu piespiež pie lūpām un liek pasūkāt.
- Es tās labprāt paņemu mutē un pasūkāju.
- Lai arī tas bija jāpasūkā 30 sekundes, Paulam šķita, ka ar piecām pietiks.