pasukāt
pasukāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pasukāju | pasukājam | pasukāju | pasukājām | pasukāšu | pasukāsim |
| 2. pers. | pasukā | pasukājat | pasukāji | pasukājāt | pasukāsi | pasukāsiet, pasukāsit |
| 3. pers. | pasukā | pasukāja | pasukās | |||
Pavēles izteiksme: pasukā (vsk. 2. pers.), pasukājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pasukājot (tag.), pasukāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pasukātu
Vajadzības izteiksme: jāpasukā
1.Neilgu laiku, mazliet sukāt (piemēram, matus, bārdu, linus, kaņepājus).
2.Sukājot patīrīt (piemēram, drēbes).
2.1.Sukājot patīrīt (piemēram, gružus, putekļus).
4.apvidvārds Paiet, pastaigāt (parasti enerģiski, steidzīgi).
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ķemmēt kaķus nav īpašas vajadzības, vīrs dažreiz Cāli ar roku pasukā.
- Viņš runādams pieliecās viesa sirmai galvai, pasukāja, tad atkal atgriezās pret krēsliem un rešņi iesmējās.
- Zirgu var paijāt, tajā var uzrausties un pajāt vai pasukāt ar birstītēm tā, kā to dara pati Pepija.
- Ieteiktu potenciālajiem īpašniekiem iegādāties ķemmi, ar kuru pūkainās lietas, piemēram, merīnaitas vilnas paklājus, laiku pa laikam pasukāt, lai tie nezaudētu savu mīksto virsmu un piemīlīgo izskatu."