paspurkt
paspurkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | paspurcu | paspurcam | paspurcu | paspurcām | paspurkšu | paspurksim |
2. pers. | paspurc | paspurcat | paspurci | paspurcāt | paspurksi | paspurksiet, paspurksit |
3. pers. | paspurc | paspurca | paspurks |
Pavēles izteiksme: paspurc (vsk. 2. pers.), paspurciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paspurcot (tag.), paspurkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paspurktu
Vajadzības izteiksme: jāpaspurc
Avoti: LLVV