parullēt
parullēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | parullēju | parullējam | parullēju | parullējām | parullēšu | parullēsim |
| 2. pers. | parullē | parullējat | parullēji | parullējāt | parullēsi | parullēsiet, parullēsit |
| 3. pers. | parullē | parullēja | parullēs | |||
Pavēles izteiksme: parullē (vsk. 2. pers.), parullējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: parullējot (tag.), parullēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: parullētu
Vajadzības izteiksme: jāparullē
1.Mazliet, daļēji sarullēt.
2.Veltnējot padarīt blīvāku, līdzenāku, gludāku.
3.apvidvārds Nedaudz, īslaicīgi rullēt.
4.apvidvārds Pagludināt (veļu) ar rulli.
Avoti: LLVV, ĒiV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja citronu parullē pret galda virsmu, pārgriežot tas dos vairāk sulas.
- Ja gadījumā parullē un nepaliek labāk, vienkārši paplēs to rētu.
- Parullējot vītni pa cepamo papīru, savāc nobirušās siera skaidiņas.
- Viņa parullēja uz augšu un mēģināja saprast, kurā brīdī tas notika.
- Parullējam nedaudz augstāk un mēģinam atcerēties, kur mēs esam atnākuši?