parūkt
parūkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | parūcu | parūcam | parūcu | parūcām | parūkšu | parūksim |
| 2. pers. | parūc | parūcat | parūci | parūcāt | parūksi | parūksiet, parūksit |
| 3. pers. | parūc | parūca | parūks | |||
Pavēles izteiksme: parūc (vsk. 2. pers.), parūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: parūcot (tag.), parūkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: parūktu
Vajadzības izteiksme: jāparūc
1.Neilgu laiku, mazliet rūkt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas paslīdēja zem gultām, parūca, parūca un izbrauca ārā!
- Viņš nedaudz parūca, bet darīja to, ko lika.
- Parūcis un papukojies pēc sirds patikas, viņš grāmatas tomēr aizdeva — un tad lika parakstīties par grāmatas saņemšanu — gluži vai pieprasīja kvīti.
- Pirms kāda laika jau savu satraukumu par zīmolu topiem izpaudu, parūcot šajā pašā blogā.
- Savā ziņā var piekrist, jo abiem patīk rūcošas lietas un arī abi paši mīl parūkt uz citiem.