pariņķot
pariņķot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pariņķoju | pariņķojam | pariņķoju | pariņķojām | pariņķošu | pariņķosim |
| 2. pers. | pariņķo | pariņķojat | pariņķoji | pariņķojāt | pariņķosi | pariņķosiet, pariņķosit |
| 3. pers. | pariņķo | pariņķoja | pariņķos | |||
Pavēles izteiksme: pariņķo (vsk. 2. pers.), pariņķojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pariņķojot (tag.), pariņķošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pariņķotu
Vajadzības izteiksme: jāpariņķo
Neilgu laiku, mazliet riņķot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Papildus skriet – Uldim tas nav viegli pariņķot aplīšus ap stadionu.
- Joprojām uz pirkstgaliem pariņķojis pa dzīvokli, piepeši sastingu pie priekšnama sienas.
- Pieklājības pēc pariņķojis pa veikalu, viņš pamet piekrauto iepirkuma grozu un pieklājīgi atvainojoties aizslīd garām pircēju rindai pie kases.
- Brīdi pariņķojis virs ezera, marabū nolaidās blakus Mufam un sakļāva lielos spārnus, ko reiz rūpīgi bija izmērījis sekretārputns.
- Pēc minūtes viss jau ir aizmirsts, bet tad atkal – tramvajā no atvērta loga ielido dzeltena lapa, domīgi pariņķo gaisā un nosēžas kādam uz beretes.