pareģons
pareģons vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pareģons | pareģoni |
| Ģen. | pareģona | pareģonu |
| Dat. | pareģonam | pareģoniem |
| Akuz. | pareģonu | pareģonus |
| Lok. | pareģonā | pareģonos |
1.Pareģis.
1.1.Dzīvnieks, pēc kura izturēšanās var noteikt, piemēram, gaidāmos laika apstākļus, to pārmaiņas.
Avoti: ĒiV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tautā stāsta daudz piedzīvojumu, kur tā noticis, kur zaķis patiesi bijis zīlnieks, pareģons caur savu skriešanu pār ceļu.