papliķēt
papliķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | papliķēju | papliķējam | papliķēju | papliķējām | papliķēšu | papliķēsim |
| 2. pers. | papliķē | papliķējat | papliķēji | papliķējāt | papliķēsi | papliķēsiet, papliķēsit |
| 3. pers. | papliķē | papliķēja | papliķēs | |||
Pavēles izteiksme: papliķē (vsk. 2. pers.), papliķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: papliķējot (tag.), papliķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: papliķētu
Vajadzības izteiksme: jāpapliķē
1.Neilgu laiku, mazliet pliķēt 1(1).
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Var seju papliķēt, pašķobīties – arī tas palīdz atgūt smukumu.
- Papliķējusi pa to ar delnu, viņa vēlēja apsēsties arī man.
- Viņš aizrijās zīšanas sākumā, tāpēc viņa mierinot papliķēja pa muguriņu.
- Pēc tam viegli papliķē ( paspaidi) vaigus un zodu.
- Karīna nomierinādama papliķēja draudzenes plecu un arī izkāpa no mašīnas.