paplīkšēt
paplīkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paplīkšu | paplīkšam | paplīkšēju | paplīkšējām | paplīkšēšu | paplīkšēsim |
| 2. pers. | paplīkši | paplīkšat | paplīkšēji | paplīkšējāt | paplīkšēsi | paplīkšēsiet, paplīkšēsit |
| 3. pers. | paplīkš | paplīkšēja | paplīkšēs | |||
Pavēles izteiksme: paplīkši (vsk. 2. pers.), paplīkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paplīkšot (tag.), paplīkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paplīkšētu
Vajadzības izteiksme: jāpaplīkš
Neilgu laiku, mazliet plīkšēt.
Avoti: LLVV