panīkt
panīkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | panīkstu | panīkstam | panīku | panīkām | panīkšu | panīksim |
| 2. pers. | panīksti | panīkstat | panīki | panīkāt | panīksi | panīksiet, panīksit |
| 3. pers. | panīkst | panīka | panīks | |||
Pavēles izteiksme: panīksti (vsk. 2. pers.), panīkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: panīkstot (tag.), panīkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: panīktu
Vajadzības izteiksme: jāpanīkst
1.Kļūt vārgam, nespēcīgam, pagurušam, arī nabadzīgam, trūcīgam.
1.1.Kļūt vājam, noliesējušam (par dzīvniekiem).
1.2.Vāji attīstoties, arī augot nelabvēlīgos apstākļos, kļūt sīkam, kroplīgam, arī mazražīgākam (par augiem); kļūt tādam, kur augi samērā vāji attīstās, nīkuļo, ir mazražīgi (piemēram, par tīrumu).
2.Kļūt maznozīmīgam, ekonomiski vājam.
2.1.Apsīkt (par kultūras parādībām, cilvēka jaunrades spējām).
3.Neilgu laiku atrasties neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī bezdarbībā, garlaicībā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vietējā amatniecība panīka, apūdeņošanas kanālus vairs nelaboja un pilsētas iztukšojās.
- Vispirms panīkst attālākie novadi, tad palēnām iznīcība tuvojas lielākiem centriem.
- „Ja pašvaldības vadītājus saista vienīgi kikbokss, kultūrdzīve ir panīkusi”
- Tomēr III gadsimta beigās pilsēta panīka, iespējams stipras zemestrīces rezultātā.
- Lielā Ziemeļu kara un tam sekojošās mēra epidēmijas rezultātā pilsēta panīka.