pamocīt
Lietojuma biežums :
pamocīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pamocu | pamocām | pamocīju | pamocījām | pamocīšu | pamocīsim |
2. pers. | pamoci | pamocāt | pamocīji | pamocījāt | pamocīsi | pamocīsiet, pamocīsit |
3. pers. | pamoca | pamocīja | pamocīs |
Pavēles izteiksme: pamoci (vsk. 2. pers.), pamociet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pamocot (tag.), pamocīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pamocītu
Vajadzības izteiksme: jāpamoca
pamocīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pamoku | pamokām | pamocīju | pamocījām | pamocīšu | pamocīsim |
2. pers. | pamoki | pamokāt | pamocīji | pamocījāt | pamocīsi | pamocīsiet, pamocīsit |
3. pers. | pamoka | pamocīja | pamocīs |
Pavēles izteiksme: pamoki (vsk. 2. pers.), pamokiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pamokot (tag.), pamocīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pamocītu
Vajadzības izteiksme: jāpamoka
Neilgu laiku, mazliet mocīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Vai tu vari puisi kaut drusciņ pamocīt?
- Nezinu, lai pamocītu karstumā sēdošo puisi vai kā žēlastības dāvanu.
- To arī nevarēja pamocīt, jo viņš dauzoties skrāpējās.
- Pret Madaru izturas kā vectētiņš, mīl, ļauj sevi bužināt un pamocīt.
- Es protu puišus pamocīt, — lepni atcirta Kristīne, neviļus paskatīdamās uz Ritu.