pamīzt
pamīzt 1. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pamīžu | pamīžam | pamīzu | pamīzām | pamīzīšu | pamīzīsim |
| 2. pers. | pamīz | pamīžat | pamīzi | pamīzāt | pamīzīsi | pamīzīsiet, pamīzīsit |
| 3. pers. | pamīž | pamīza | pamīzīs | |||
Pavēles izteiksme: pamīz (vsk. 2. pers.), pamīziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pamīžot (tag.), pamīzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pamīztu
Vajadzības izteiksme: jāpamīž
Urinēt un pabeigt urinēt.
Avoti: KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tam sūdabrālim nebija atšķirības — galināt cilvēkus vai iet pamīzt.
- A šis: lai man ir kur pamīzt, ja slinkums līdz atejai aizstaigāt.
- un apstājās Prato pamīzt pie mūra,
- Gribēsi pamīzt — ienesīšu spaini.
- Ej pamīzt.