palaipot
palaipot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | palaipoju | palaipojam | palaipoju | palaipojām | palaipošu | palaiposim |
| 2. pers. | palaipo | palaipojat | palaipoji | palaipojāt | palaiposi | palaiposiet, palaiposit |
| 3. pers. | palaipo | palaipoja | palaipos | |||
Pavēles izteiksme: palaipo (vsk. 2. pers.), palaipojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: palaipojot (tag.), palaipošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: palaipotu
Vajadzības izteiksme: jāpalaipo
1.Laipojot pavirzīties.
2.sarunvaloda Neilgu laiku, mazliet rīkoties divkosīgi, iztapīgi, vairoties no noteiktas rīcības.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ik pa brīdim uzlīst, bet var jau drusku palaipot.
- Kas tad tur, lai jau pastniece un pārējie palaipo, treniņš.
- Noķeru Igoru, parunājamies, palaipojam pa dubļiem, tad viņš aizskrien prom, tad atkal es viņu noķeru.