pakurtēt
pakurtēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pakurtēju | pakurtējam | pakurtēju | pakurtējām | pakurtēšu | pakurtēsim |
| 2. pers. | pakurtē | pakurtējat | pakurtēji | pakurtējāt | pakurtēsi | pakurtēsiet, pakurtēsit |
| 3. pers. | pakurtē | pakurtēja | pakurtēs | |||
Pavēles izteiksme: pakurtē (vsk. 2. pers.), pakurtējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pakurtējot (tag.), pakurtēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pakurtētu
Vajadzības izteiksme: jāpakurtē
1.Mazliet, daļēji izkurtēt (par augiem, to daļām).
2.Kūstot kļūt irdenākam (parasti par sniegu, ledu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- arī tādas, lai arī pakurtējušas, Latvijas politiskās vides robežas.