pakurt
pakurt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pakuru | pakuram | pakūru | pakūrām | pakuršu | pakursim |
| 2. pers. | pakur | pakurat | pakūri | pakūrāt | pakursi | pakursiet, pakursit |
| 3. pers. | pakur | pakūra | pakurs | |||
Pavēles izteiksme: pakur (vsk. 2. pers.), pakuriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pakurot (tag.), pakuršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pakurtu
Vajadzības izteiksme: jāpakur
1.Iekurt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā.
2.Neilgu laiku, mazliet kurt; pakurināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikko pakūrusi tējkannai uguni, viņa izdzirda soļus no dzīvojamās istabas.
- Vēl tagad varot redzēt lielo akmeni, kur abi esot pakurti.
- Es vācieti dancināju, Jo vācietis augstu leca, Jo pakūru uguntiņu.
- Tāpat vēlāk — pakuru laiku viņa uzrakstīja disertāciju, aizstāvēja zinātņu kandidātes grādu?
- Pakūris zem svilpestrauka gāzi, Gunārs iegāja aklajā kabūzī.