pakraukt
pakraukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pakraucu | pakraucam | pakraucu | pakraucām | pakraukšu | pakrauksim |
| 2. pers. | pakrauc | pakraucat | pakrauci | pakraucāt | pakrauksi | pakrauksiet, pakrauksit |
| 3. pers. | pakrauc | pakrauca | pakrauks | |||
Pavēles izteiksme: pakrauc (vsk. 2. pers.), pakrauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pakraucot (tag.), pakraukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pakrauktu
Vajadzības izteiksme: jāpakrauc
Neilgu laiku, mazliet kraukt.
Avoti: LLVV