pakraukāt
pakraukāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pakraukāju | pakraukājam | pakraukāju | pakraukājām | pakraukāšu | pakraukāsim |
| 2. pers. | pakraukā | pakraukājat | pakraukāji | pakraukājāt | pakraukāsi | pakraukāsiet, pakraukāsit |
| 3. pers. | pakraukā | pakraukāja | pakraukās | |||
Pavēles izteiksme: pakraukā (vsk. 2. pers.), pakraukājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pakraukājot (tag.), pakraukāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pakraukātu
Vajadzības izteiksme: jāpakraukā
Neilgu laiku, mazliet kraukāt.
Avoti: LLVV