pakomandēt
pakomandēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pakomandēju | pakomandējam | pakomandēju | pakomandējām | pakomandēšu | pakomandēsim |
| 2. pers. | pakomandē | pakomandējat | pakomandēji | pakomandējāt | pakomandēsi | pakomandēsiet, pakomandēsit |
| 3. pers. | pakomandē | pakomandēja | pakomandēs | |||
Pavēles izteiksme: pakomandē (vsk. 2. pers.), pakomandējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pakomandējot (tag.), pakomandēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pakomandētu
Vajadzības izteiksme: jāpakomandē
1.Neilgu laiku, mazliet komandēt.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man piemīt arī menedžmenta dotības – nebaidos runāt, aicināt, pakomandēt.»
- Pat Elena mazliet ļāva viņai pakomandēt, stāstīt jēlas anekdotes un kafijai pieliet konjaku.
- Nu, pakomandē vēl mūsu moderatorus.
- Mani vēl pakomandē.
- Tos īpaši nepakomandēsi, kaut vai tāpēc, ka mūsu politiķi ir ārzemnieku kalpi.