pakniksēt
pakniksēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pakniksēju | pakniksējam | pakniksēju | pakniksējām | pakniksēšu | pakniksēsim |
| 2. pers. | pakniksē | pakniksējat | pakniksēji | pakniksējāt | pakniksēsi | pakniksēsiet, pakniksēsit |
| 3. pers. | pakniksē | pakniksēja | pakniksēs | |||
Pavēles izteiksme: pakniksē (vsk. 2. pers.), pakniksējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pakniksējot (tag.), pakniksēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pakniksētu
Vajadzības izteiksme: jāpakniksē
Mazliet palocīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sirli pakniksēja Aitas kungam, klusu noteica: “ Labdien!”
- Es pakniksēju, kā jau kalponītei klājas, un gāju laukā.
- Viņa spiež roku pretī, apjūk un mazliet pakniksē. “
- – Miers virs zemes, – īsi sveicināja Lēna eņģeļa kostīmā un pakniksēja.
- Saminstinājusies viņa nezin kāpēc pakniksēja un priecīgi nobēra: “ Labdien, kaimiņi!