paknibināt
paknibināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paknibinu | paknibinām | paknibināju | paknibinājām | paknibināšu | paknibināsim |
| 2. pers. | paknibini | paknibināt | paknibināji | paknibinājāt | paknibināsi | paknibināsiet, paknibināsit |
| 3. pers. | paknibina | paknibināja | paknibinās | |||
Pavēles izteiksme: paknibini (vsk. 2. pers.), paknibiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paknibinot (tag.), paknibināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paknibinātu
Vajadzības izteiksme: jāpaknibina
1.Neilgu laiku, mazliet knibināt.
1.1.Neilgu laiku, mazliet ēst (lēni, pa mazām daļām).
1.2.Neilgu laiku, mazliet strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Drusku paknibini ar vienu kaltu, drusku ar otru.
- Bieži vien pirtī sēžot, kur kājas labi izmirkst, šķiet, kādēļ gan drusciņ nepaknibināt nagus?
- Kad viņai apnīk knibināties, tad aiziet kaut ko lielāku uztaisīt, tad atkal pasēž, paknibinās.
- Paknibinu malas.
- Varbūt tāpēc, ka allaž kaut kur tuvumā ir bijis kāds, kas bruņas paknibina vaļā un ielaiž svaigu gaisu.