paklaigāt
paklaigāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paklaigāju | paklaigājam | paklaigāju | paklaigājām | paklaigāšu | paklaigāsim |
| 2. pers. | paklaigā | paklaigājat | paklaigāji | paklaigājāt | paklaigāsi | paklaigāsiet, paklaigāsit |
| 3. pers. | paklaigā | paklaigāja | paklaigās | |||
Pavēles izteiksme: paklaigā (vsk. 2. pers.), paklaigājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paklaigājot (tag.), paklaigāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paklaigātu
Vajadzības izteiksme: jāpaklaigā
Neilgu laiku, mazliet klaigāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tālāk autobusa aizmugurē pāris meitenes paklaigāja, bet pēcāk jau bija nomierinājušās.
- Starp citu, pēc tam soliņš atdzīvojās, spēlētāji paklaigāja.
- Mazliet paklaigāju vakara klusumā, skaļi piedāvādama atradumu tam, kas viņu pazaudējis.
- Tā vēl paklaigā viņpus, gaitenī, bet pēc tam, acīmredzot zaudējusi pacietību, aiziet.
- Protams, viņam tikai paklaigāt no zāles vajag, nevis kaut vai izskatīt šo priekšlikumu Saeimas komisijā...