paklaiņot
paklaiņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paklaiņoju | paklaiņojam | paklaiņoju | paklaiņojām | paklaiņošu | paklaiņosim |
| 2. pers. | paklaiņo | paklaiņojat | paklaiņoji | paklaiņojāt | paklaiņosi | paklaiņosiet, paklaiņosit |
| 3. pers. | paklaiņo | paklaiņoja | paklaiņos | |||
Pavēles izteiksme: paklaiņo (vsk. 2. pers.), paklaiņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paklaiņojot (tag.), paklaiņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paklaiņotu
Vajadzības izteiksme: jāpaklaiņo
paklaiņāt 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paklaiņāju | paklaiņājam | paklaiņāju | paklaiņājām | paklaiņāšu | paklaiņāsim |
| 2. pers. | paklaiņā | paklaiņājat | paklaiņāji | paklaiņājāt | paklaiņāsi | paklaiņāsiet, paklaiņāsit |
| 3. pers. | paklaiņā | paklaiņāja | paklaiņās | |||
Pavēles izteiksme: paklaiņā (vsk. 2. pers.), paklaiņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paklaiņājot (tag.), paklaiņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paklaiņātu
Vajadzības izteiksme: jāpaklaiņā
Neilgu laiku, mazliet klaiņot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja ir maz laika vai benzīna, man patīk doties paklaiņot uz Bolderāju.
- bet " Vides fakti" paklaiņos gar Rīgas kanāla malu
- Katru dienu, kad pošos paklaiņot pa kalniem, šo starpgadījumu paturu prātā.
- – Paps un Mamma ies paklaiņot pa Maskavu.
- Var arī paklaiņot pa kuģi, to vēl vienu reizi apskatot.