pakārst
pakārst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pakāršu | pakāršam | pakārsu | pakārsām | pakārsīšu | pakārsīsim |
| 2. pers. | pakārs | pakāršat | pakārsi | pakārsāt | pakārsīsi | pakārsīsiet, pakārsīsit |
| 3. pers. | pakārš | pakārsa | pakārsīs | |||
Pavēles izteiksme: pakārs (vsk. 2. pers.), pakārsiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pakāršot (tag.), pakārsīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pakārstu
Vajadzības izteiksme: jāpakārš
1.Neilgu laiku, mazliet kārst.
2.apvidvārds Daļēji izzvejot (ūdenstilpi).
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uz jautājumu, ko daru, nopurpinājis: „ Pakāršu vectēvu!”
- Mutu aiztaisi mazais ēzeli ja ne pakāršu iz pautiem skaidrs...
- Tas ir - es esmu Jēzus, es sevi pakāršu.
- Pie pirmās izdevības pakāršu!"
- Kā arī viegli gludināt aizkarus tieši uz dzega, bet apģērbu var gludināt, pakāršot to uz pakaramo.