pakārpīt
pakārpīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pakārpu | pakārpām | pakārpīju | pakārpījām | pakārpīšu | pakārpīsim |
| 2. pers. | pakārpi | pakārpāt | pakārpīji | pakārpījāt | pakārpīsi | pakārpīsiet, pakārpīsit |
| 3. pers. | pakārpa | pakārpīja | pakārpīs | |||
Pavēles izteiksme: pakārpi (vsk. 2. pers.), pakārpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pakārpot (tag.), pakārpīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pakārpītu
Vajadzības izteiksme: jāpakārpa
1.Neilgu laiku, mazliet kārpīt.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Florence pakārpīja ar purngalu — jā, bālgans ledus.
- Ja jums patīk, bedres varat pakārpīt platākas, lai būtu ērtāk atlaisties.
- Viņš pakārpīja to ar kāju un pārbijās, redzot, ka tas sakustas.
- Zirgs pakārpīja sniegu, it kā to pārbaudīdams.
- Zirgam joprojām bija uzlikta pavada, ko Toms bija izgatavojis no virves, tas pakārpīja zemi, tad pienāca tuvāk un pabikstīja seglus ar purnu.