pajume
Lietojuma biežums :
pajume sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pajume | pajumes |
| Ģen. | pajumes | pajumju |
| Dat. | pajumei | pajumēm |
| Akuz. | pajumi | pajumes |
| Lok. | pajumē | pajumēs |
1.Pajumte1.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Agrāk mīļuprāt stiepis no pajumes uz virtuvi īso plīts malciņu.
- Aiz šķībās sētas, kur ar visdažādākajām formām un trūdēšanas pakāpi biedēja daudzas neskaidras piederības pajumes, ierējās suns.
- Nē, Elīzasprāt, jānogaidot, mākonis, raugi, jau kāpjot, sienu pajumē sagāzīšot kaut vai pašā visbeidzamā brīdī, bet, « ja lietus ies secen, arī šitento grābekļiem izdzenāsim».
- Šur tur viņa pacēla pa saujai, paberzēja plaukstā, pielika pie deguna, vai neožot pēc pelējuma, jā-ā, nebūtu aizlijis un saslapis, kas būtu bijusi par mantu, šogad jau audzis brangi, zāle stāvējusi kā mūris, mīksta kā vilna, nebūtu drusku šķiebies ar transportu, laicīgāk gadījušies vedēji, siens jau čaukstētu pajumē, ne pilītes neredzējis, smaržīgs kā liepu zieds, labi, ka Ivans patrāpījies, nu viss klājiens nākot mājās kā mīļais, sirds būšot mierīga, ka Maujai neaptrūkšoties barības, esot jau liela noņemšanās ar govi, ne tik daudz piena, cik siltuma un mēslu dēļ turama, piena pa litram varētu paņemt arī pie kaimiņiem ( kaut vai pie Lejas-Eriņu Ances), taču kūts bez govs ziemā izsalstot kā viens ledus pagrabs, ne cūcietim, ne vistām tad arī vairs neesot svētdiena, tāpat dārzs putot laukā, ar salpēteri un supermiltiem kartupeļi melnējot un kļūstot gļetni, — un vai cilvēks bez savas dobes un sava lopa vairs saucams par lauku cilvēku, tas esot tikai cilvēks, kas dzīvojot laukos.
- Ja , lietum uznākot , vistas sabēg pajumē , lietus drīzi pāries