pajūsmot
pajūsmot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pajūsmoju | pajūsmojam | pajūsmoju | pajūsmojām | pajūsmošu | pajūsmosim |
| 2. pers. | pajūsmo | pajūsmojat | pajūsmoji | pajūsmojāt | pajūsmosi | pajūsmosiet, pajūsmosit |
| 3. pers. | pajūsmo | pajūsmoja | pajūsmos | |||
Pavēles izteiksme: pajūsmo (vsk. 2. pers.), pajūsmojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pajūsmojot (tag.), pajūsmošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pajūsmotu
Vajadzības izteiksme: jāpajūsmo
Neilgu laiku, mazliet jūsmot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pajūsmojis par kaut ko saviļņojās un teica:
- Viņa, kā iejūsmota sieviete, bij atnākusi mazliet agrāk, lai kopā ar ziediem pajūsmotu par savām ziedošām domām.
- Tā kā lielāko daļu filmas aktieris bija redzams puskails, daiļā dzimuma pārstāves nespēja atturēties, nepajūsmojušas par Freizera labi veidoto un seksapīlo augumu.
- Lūk, patriotisma piemērs, kas dzimis pierobežas būdiņās, kurās netrūkst divmetrīgu televizoru ekrānu, ledusskapju, kuros var salikt piecus nodokļu nemaksātājus un malkas šķūnītī tāds džips, par kuru pat Jūlis Krūmiņš pajūsmotu.
- Kādu brīdi pajūsmoju par jauko un neparasto skatu ( pirmā video pašās beigās), un izdomāju, ka jāuzņem arī kāda bilde.