pagumzīt
pagumzīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pagumzu | pagumzām | pagumzīju | pagumzījām | pagumzīšu | pagumzīsim |
| 2. pers. | pagumzi | pagumzāt | pagumzīji | pagumzījāt | pagumzīsi | pagumzīsiet, pagumzīsit |
| 3. pers. | pagumza | pagumzīja | pagumzīs | |||
Pavēles izteiksme: pagumzi (vsk. 2. pers.), pagumziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pagumzot (tag.), pagumzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pagumzītu
Vajadzības izteiksme: jāpagumza
Neilgu laiku, mazliet gumzīt; paburzīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad, trīsi griesdams, pievilku klāt sarkanzili viļņaino karogu, atvāzu nazi, pārgriezu auklas un pagumzīju to zem sevis.
- Visbiežāk notikumi tālāk attīstījās tā: VK ar lielu pompu nodod papīrus prokuratūrā, tā tos drusku pagumza un iespēlē policijai, kura nesteidzīgi un pa trepīti nolaiž tos līdz izmeklēšanai pie kāda lāga inspektora kaut kur Vilkadirkšņu pagastā.