padunkāt
padunkāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | padunkāju | padunkājam | padunkāju | padunkājām | padunkāšu | padunkāsim |
| 2. pers. | padunkā | padunkājat | padunkāji | padunkājāt | padunkāsi | padunkāsiet, padunkāsit |
| 3. pers. | padunkā | padunkāja | padunkās | |||
Pavēles izteiksme: padunkā (vsk. 2. pers.), padunkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: padunkājot (tag.), padunkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: padunkātu
Vajadzības izteiksme: jāpadunkā
1.Neilgu laiku, mazliet dunkāt.
2.apvidvārds Padauzīt ar dunkuru (dzenot zivis tīklā).
Avoti: LLVV, ViV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Anita piecērt pavadu un padunkā ar kājām Eskopa sānus, pastalas vien nošvīkst.
- Jo vairāk dzīve mūs padunkā, jo vairāk mēs noslēdzamies, bet šī noslēgšanās traucē tikai mums pašiem.
- Ģimenes ārste iesaka pozu, kad bērniņš ar vēderu ir novietots uz mammas vai tēta vēdera, un tad ar pirkstu galiem viegli padunkā pa mazuļa muguriņu ( aptuveni lāpstiņu rajonā).