pada1
Lietojuma biežums :
pada apvidvārds
Pīķis (kāršu spēlē).
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sekodama Budas pēdās ( Viņa pēdu simboliskie nospiedumi akmenī saucas Buddba Pada: atkal skan gandrīz lietuviski - pėda, padas) un apmeklēdama vietas, kur atraduši patvērumu okupētās Tibetas mūki, mūķenes, skolotāji, prātnieki, astrologi un mistiķi, kā arī vienkāršie cilvēki un Viņa Svētība, kas reizēm sevi dēvē par visu laiku visskumjāko dalailamu, pārvietodamās atbaidošos vilcienos - Indijā tie ir vesela romāna vērti!
- Aplūkojot katram reģionam raksturīgās reljefa nomenklatūras vārdu grupas, redzams, ka Kurzemē to kopumu veido lielākoties kursismi ( cērps, cērpiens, cērpija, danga, krants u. c.) un somugriskas cilmes nomenklatūras vārdi ( viga, voja, kangars u. c.), kas nereti iesniedzas arī Zemgalē; Latgalē – slāviskas cilmes areālismi ( jama, abrivs, sopka u. c.), eļZiem vidzemē – somugru nomenklatūras vārdu adaptējumi ( pada, kupica ( ?)
- Poļu-(latīņu)-latviešu vārdnīcas reģistrē desmit ar lietu un miglu saistītas parādības, no tām ElgD un KarV tikai divas, KurV trīs attiecas tieši uz lietus līšanas procesu: deszcz – liejts ( KurV), deszcz – leyitus, lyits ( KarV); deszcz pada – lyſt ( ElgD), deszcz pada – lejts liej ( KurV), deszcz pada – leyst ( KarV); mży / deszcz drobny pada – mas lætus kryt / laſſin lyſt ( ElgD), mży, deszcz drobny pada – smyrdzynoj, mozens lejts lej, smołks lejdz kaj, mygła ( KurV).
- Poļu-(latīņu)-latviešu vārdnīcās poļu pogoda saskaņā ar CnTh traktējumu tiek uztverts nevis pirmajā nozīmē kā ‘warunki atmosferyczne’, bet kā ‘ładna, słoneczna, bezchmurna, bezdeszczowa, spokojna pogoda’ ( SPXVI 26, 167): pogoda – skaydrums ſkaydryba ( ElgD), pogoda – skajdrums skrajdrybas ( KurV), pogoda – labs roms gais ( KarV) un kā vārda niepogoda antonīms: niepogoda – sturmis / wetra / weyputnis / putenes nikns, gauſis ( ElgD), niepogoda – szturmis, wejsz, wejputnis, niknys ors, wesme ( KurV), niepogoda – naiauks ( KarV), kas savukārt sakrīt ar vārda niepogoda pirmo nozīmi: ‘czas, kiedy jest pochmurno, słotnie, zimno, kiedy wieje silny wiatr lub pada deszcz’ ( SPXVI 17, 497).
- To pada rījis viņš vēl iesit kādu naudas gabalu līksts galā lai nečīkstot