pabumbulēt
pabumbulēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pabumbulēju | pabumbulējam | pabumbulēju | pabumbulējām | pabumbulēšu | pabumbulēsim |
| 2. pers. | pabumbulē | pabumbulējat | pabumbulēji | pabumbulējāt | pabumbulēsi | pabumbulēsiet, pabumbulēsit |
| 3. pers. | pabumbulē | pabumbulēja | pabumbulēs | |||
Pavēles izteiksme: pabumbulē (vsk. 2. pers.), pabumbulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pabumbulējot (tag.), pabumbulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pabumbulētu
Vajadzības izteiksme: jāpabumbulē
1.Paklaiņot.
2.Mazliet izklaidēties; paslaistīties.
Avoti: ViV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Reizumis iznākot arī pabumbulēt, pastiept gumiju, izgulēt pohas — dzīvē tak visādi gadoties!
- Nākamajā dienā pabumbulēju pa Atēnu centru, izstaigāju Monastiraki krāmu tirgu — tā nu tiešām ir vieta, kur var nopirkt visu — sākot ar senlaicīgām monētām ( melš, ka esot viltojumi), porcelāna figūriņām un traukiem, visvisādākajiem niekiem un apģērbiem, līdz pat senlaicīgām šautenēm.
- Pēc tam var dienu pabumbulēt, bet nekāda lielā gulēšana nenotiek.
- Mazliet gan pabumbulēt vēl neatteiktos.
- Lidoju uz dievzemīti, izpildu laulātā drauga pienākumus, pēc dienas dodos uz Itāliju apraudzīt vienu jahtu, nedēļu pabumbulēt ar instrumentiem rokās, pēc tam atpakaļ uz Lv, ieeju vannā, paēdu un lidoju atkal uz Itāliju.