pabuldurēt
pabuldurēt 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pabuldurēju | pabuldurējam | pabuldurēju | pabuldurējām | pabuldurēšu | pabuldurēsim |
| 2. pers. | pabuldurē | pabuldurējat | pabuldurēji | pabuldurējāt | pabuldurēsi | pabuldurēsiet, pabuldurēsit |
| 3. pers. | pabuldurē | pabuldurēja | pabuldurēs | |||
Pavēles izteiksme: pabuldurē (vsk. 2. pers.), pabuldurējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pabuldurējot (tag.), pabuldurēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pabuldurētu
Vajadzības izteiksme: jāpabuldurē
1.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Neilgu laiku, mazliet buldurēt (par tītaru).
2.sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa, transitīvs Neskaidri, nesaprotami, arī kļūdaini pateikt, parunāt.
Avoti: LLVV