pabuknīt
pabuknīt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pabuknīju | pabuknījam | pabuknīju | pabuknījām | pabuknīšu | pabuknīsim |
| 2. pers. | pabuknī | pabuknījat | pabuknīji | pabuknījāt | pabuknīsi | pabuknīsiet, pabuknīsit |
| 3. pers. | pabuknī | pabuknīja | pabuknīs | |||
Pavēles izteiksme: pabuknī (vsk. 2. pers.), pabuknījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pabuknījot (tag.), pabuknīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pabuknītu
Vajadzības izteiksme: jāpabuknī
pabukņīt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pabukņīju | pabukņījam | pabukņīju | pabukņījām | pabukņīšu | pabukņīsim |
| 2. pers. | pabukņī | pabukņījat | pabukņīji | pabukņījāt | pabukņīsi | pabukņīsiet, pabukņīsit |
| 3. pers. | pabukņī | pabukņīja | pabukņīs | |||
Pavēles izteiksme: pabukņī (vsk. 2. pers.), pabukņījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pabukņījot (tag.), pabukņīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pabukņītu
Vajadzības izteiksme: jāpabukņī
Vairākkārt mazliet iesist, pagrūst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gunārs gan pabuknīja, bet tu tomēr ļoti labi tēloji, un viņi noticēja, ka tevi nebūs iespējams pamodināt.