pabraucīt
pabraucīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pabrauku | pabraukām | pabraucīju | pabraucījām | pabraucīšu | pabraucīsim |
| 2. pers. | pabrauki | pabraukāt | pabraucīji | pabraucījāt | pabraucīsi | pabraucīsiet, pabraucīsit |
| 3. pers. | pabrauka | pabraucīja | pabraucīs | |||
Pavēles izteiksme: pabrauki (vsk. 2. pers.), pabraukiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pabraukot (tag.), pabraucīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pabraucītu
Vajadzības izteiksme: jāpabrauka
1.Paberzēt, arī paglaudīt (ķermeņa daļu); pamasēt.
2.Neilgu laiku, mazliet braucīt (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus).
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš pacēla vaboli un mierinoši pabraucīja tai vēderiņu.
- Viņš pabraucīja ar pirkstu nost sūnas, un zem tām atsedzās jaunu un neredzētu rakstu kombinācijas.
- Aleksejs noglaudīja sirmās ūsas, atgāzās krēslā, pabraucīja vēderu un atpogāja vēl vienu krekla pogu.
- Tad ar roku viegli papliķējiet bērna muguru vai lēni pabraukiet, līdz jūtat, ka bērns atraugājas.
- Jomas speciālisti liek uzsvaru uz aparātiem, bet kāds teiks – es pats varu pabraucīt vēderu vai palūgt sievai...