pabļitkot
pabļitkot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pabļitkoju | pabļitkojam | pabļitkoju | pabļitkojām | pabļitkošu | pabļitkosim |
| 2. pers. | pabļitko | pabļitkojat | pabļitkoji | pabļitkojāt | pabļitkosi | pabļitkosiet, pabļitkosit |
| 3. pers. | pabļitko | pabļitkoja | pabļitkos | |||
Pavēles izteiksme: pabļitko (vsk. 2. pers.), pabļitkojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pabļitkojot (tag.), pabļitkošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pabļitkotu
Vajadzības izteiksme: jāpabļitko
Neilgu laiku, mazliet bļitkot.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- A. Laugalis nedēļas nogalē vēl cer pabļitkot, jo pēc zemledus makšķerēšanas arī novusā labāk veicoties. “
- Pabļitkosim un noskaidrosim,
- Šoziem izdevies pabļitkot uz aizsalušās tilpnes un izvilkt kādu zivi ziemai raksturīgajā veidā.