pabļaut
pabļaut 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pabļauju | pabļaujam | pabļāvu | pabļāvām | pabļaušu | pabļausim |
| 2. pers. | pabļauj | pabļaujat | pabļāvi | pabļāvāt | pabļausi | pabļausiet, pabļausit |
| 3. pers. | pabļauj | pabļāva | pabļaus | |||
Pavēles izteiksme: pabļauj (vsk. 2. pers.), pabļaujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pabļaujot (tag.), pabļaušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pabļautu
Vajadzības izteiksme: jāpabļauj
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet tas tak tepat, tad taču pabļaus, pasauks.
- Kaut kas pabļāva, ka “ omonieši” tuvojas, jāstājas ķēdēs.
- No sākuma viņi pabļāva, pēc tam saprata, ka esam jaunieši, kuri ceļo.
- Tāpēc laik pa laikam šis drusk pabļauj.
- Nevarēja pavērt logu un pabļaut?