pažēlot
pažēlot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pažēloju | pažēlojam | pažēloju | pažēlojām | pažēlošu | pažēlosim |
| 2. pers. | pažēlo | pažēlojat | pažēloji | pažēlojāt | pažēlosi | pažēlosiet, pažēlosit |
| 3. pers. | pažēlo | pažēloja | pažēlos | |||
Pavēles izteiksme: pažēlo (vsk. 2. pers.), pažēlojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pažēlojot (tag.), pažēlošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pažēlotu
Vajadzības izteiksme: jāpažēlo
1.Žēlot un pabeigt žēlot.
1.1.Rūpīgi lietojot, pasaudzēt (piemēram, priekšmetu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sieviete gaida, ka vīrietis palīdzēs, pažēlos un novērtēs viņu.
- 'Hyundai' pažēlo ASV ierēdņus un piešķir 'kredīta brīvdienas'
- Labi, es domāju, mēs viņus pažēlosim – dosim četras.
- Viņas augstprātīgā, politiski nekorektā īstenības sajūta liek viņai pažēlot Sīmoru.
- Es pažēloju bērna tīro, nepiesārņoto dvēselīti un neko neskaidroju.