pažāvēt
pažāvēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pažāvēju | pažāvējam | pažāvēju | pažāvējām | pažāvēšu | pažāvēsim |
| 2. pers. | pažāvē | pažāvējat | pažāvēji | pažāvējāt | pažāvēsi | pažāvēsiet, pažāvēsit |
| 3. pers. | pažāvē | pažāvēja | pažāvēs | |||
Pavēles izteiksme: pažāvē (vsk. 2. pers.), pažāvējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pažāvējot (tag.), pažāvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pažāvētu
Vajadzības izteiksme: jāpažāvē
1.Neilgu laiku, mazliet žāvēt (piemēram, ko mitru, slapju, arī ko tādu, kas satur mitrumu).
2.Neilgu laiku, mazliet žāvēt (gaļu, zivis, parasti dūmos).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šoreiz Jēkabs ar tēvu bija vienojušies salmus vēl pažāvēt ārpusē.
- Arī agrāk daudz ko bijām pažāvējuši, tā teikt, mājas kārtībā.
- Nedaudz pažāvējusi dzimšanas apliecību, viņa rūpīgi novietoja Papiņa rakstāmpiederumus muzeja vitrīnā un skolu slēdza.
- Mēs nedaudz pažāvēsim drēbes.
- Mazliet pasautēt, mazliet pažāvēt cepeškrāsnī un apkaisīt ar svaigu sāli, un būs kā jauns, – teica dakteris Graudiņš, piesliedamies kājās.