pašmoceklis
pašmoceklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pašmoceklis | pašmocekļi |
| Ģen. | pašmocekļa | pašmocekļu |
| Dat. | pašmoceklim | pašmocekļiem |
| Akuz. | pašmocekli | pašmocekļus |
| Lok. | pašmoceklī | pašmocekļos |
pašmocekle sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pašmocekle | pašmocekles |
| Ģen. | pašmocekles | pašmocekļu |
| Dat. | pašmoceklei | pašmoceklēm |
| Akuz. | pašmocekli | pašmocekles |
| Lok. | pašmoceklē | pašmoceklēs |
Cilvēks, kas pats sevi pakļauj fiziskām vai garīgām mokām, ciešanām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nekļūsti par pašmocekli!